Nedaudz vairāk nekā 100 dienas atpakaļ atvērtās mūsu mega e-bibiliotēka ar 800K investīcijām. Tad  izteicu arī savu skeptisko viedokli par šo pasākumu.

Kas ir noticis pa šo laiku?

Lasot jaunumu rulli, nekas īpašs. Notiek braukāšana apkārt pa bibliotēkām, bibliotekāru apmācība lietotāju reģistrēšanā.

Jaunumu rullī gan nemanīju, bet tagad iespējams arī autorizēties ar draugiem.lv kontu. Tiesa gan tikai uz 90 dienām. Diemžēl arī tas man nepalīdzēja tikt pie satura, tas vienkārši neparādījās un man nācās ilgi un bēdīgi skatīties uz riņķojošo līniju pelēkajā taisnstūrī.

No statiskikas viedokļa manas bēdīgās aizdomas apstiprinās, klāt ir nācis ļoti neliels satura apjoms. Kopš 1.11.2009 (50 dienas) klāt nākuši 436 teksti, 50 video, 393 audio un 356 attēli. Vidēji apmēram 27 jauni darbi dienā.

Salīdzinājumam, lai sasniegtu Latvijas Nacionālās bibliotēkas apjomu 4.1 miljonu darbu, nepieciešami apmēram 400 gadi. Kādam te vajadzēs nopietni nāk palīgā.

Vai varbūt esmu pārsteidzīgs un projekts bīnumainā kātrā tomēr būs nozīmīgs Latvijas kultūras attīstībā?

Tāks, esmu uzgājis jaunu projektu, ar ko nākamgad apmierināt savas geekiskās tieksmes. Wayland ir kāreiz tik daudz izstrādāts, lai to varētu sākt testēt, 2.6.33 kernelī būs visi nepieciešamie ielāpi, lai pašam nav jāčakārējas. Tas nekas ka mājaslapas vēl nav un ka viss kārsies, toties būs jautri.

Tātad kas tas par zvēru. Wayland ir attēlošanas (display) serveris, līdzīgi kā X serveris. Mērķis ir realizēt no jauna un smuki visas svarīgākās X servera iespējas, kas nepieciešamas modernam attēlošanas serverim, un neko lieku. Tiek saglabāta saderība ar Xorg grafikas un ievades draiveriem.

Bet ir viens āķis, Wayland nerelaizēs grafikas renderēšanu un nebūs saderīgs ar esošo X11 protokolu. Kā tad varēs zīmēt logus jūs vaicājat? Ļoti vienkārši, tas klientiem dos piekļuvi GEM virsmām un tiem pašim būs jāizdomā kā uz tām uzzīmēt. To var darīt dažādi: ar openGL līdzekļiem vai  iekopējot jau norenderētu attēlu.

Šādai pieejai izrādās ir daudz ieguvumu:

• Pamatīgi vienkāršo servera uzbūvi, atmetot vecumveco X11 renderēšanas protokolu un visus tā (tikpat vecos) paplašinājumus.
• X serveris var strādāt kā Wayland klients. Tādējādi nodrošinot atpakaļsaderību.
• Iespējams uzturēt sistēmā vienu kopēju Wayland serveri, kas dara visus melnos darbus un lietotāja sesiju pēc vajadzības realizēt vai nu caur X.org serveri, vai cur kādu citu renderēšanas bibliotēku.
• Vairākas sesijas var smuki dzīvot zem viena Wayland servera un tas spēj smuki starp tām pārslēgties.

Visumā tā ir saprātīga ideja sadalīt X serverī esošo funkcionalitāti 2 daļās: 1. daļa darbojas ar aparatūras pārvaldību, attēlu sinhronizēšanu un kompizitēšanu. 2. daļa darbojas ar renderēšanu, tīkla caurspīdīgumu un citām sarežģītām un ne vienmēr vajadzīgām lietām. Tagad beidzot būs iespēja samērā viegli 2. daļu aizviet ar ko citu nevis X serveri, piemēram QT vai Cairo bibliotēkas. Tas atvērs jaunu iespēju dažādiem interseantiem eksperimentiem un ilgtermiņā labākai grafikai zem Linux.

Vairāk infas atrodams BUJ. Logo viņiem interesants.

Pēc MarisN ieteikuma aizbridu uz šo lekciju. Uzstājās Valsts Valodas centra direktors Māris Baltiņš.  Lekcija bija apbrīnojami pēc būtības. Tika skaidri un precīzi izklāstīti terminologa darba mērķi un pamatprincipi. Ik pa brīdim stāstījums tika papildināts ar spilgtiem piemēriem no lektora pieredzes. Lai gan lekcijas tēma bija pasniegta normatīvo aktu veidošanas un tulkošanas kontekstā, tas maz ietekmēja stāstītā uztveramību. Diemžēl neizdevās iegūt rādītos slaidus, labprāt padalītos tajos.

Kopumā  priecē ka jaunā Vārdenes terminu datubāze ir izveidojusies diezgan atbilstoši akadēmiskajam priekšskatam par terminoloģiju.

Īsumā par saturu

Tākā kārtīga studenta ieradumu vienmēr nēsāt līdzi piezīmju burtnīcu esmu atmetis un piezīmes neizdarīju, visu saturu atstāstīt necentīšos. Galvenās lietas, kas aizķērušās prātā.

{% mind dump %}

Tika daudz runāts par konkrēto objektu, abstratko jēdzienu un tam piekārtoto nosaukumu (terminu) . Tika izdalītas vairākas iesaistītās profesijas – tulkotāji, terminologi un nozares profesionāļi.

Kas ir termins? Termins ir īpašā fukcijā lietots vārds. Terminiem ir konkrēta sfēra, savādāk tie ir vispārlietojamie vārdi. Termins parasti ir lietvārds un nekad netiek lietots pārnestā nozīmē. Tika uzsvērta terminu hierarhiska klasifikācija, pie tam viens un tas pats vārds citā nozarē var izteikt citu lietu un būt citā klasifikācijā.

Jēdziena apraksts? Jēdzienam nepieciešams terminologa aprasksts, neder encikopēdisks vai vārdnīcas apraksts.

Prasības labiem terminiem? ISO-704, Caurredzamība – rodas pareizas asociācijas pirmoreiz ieraugot, Sistēmisms – iederas valodas tipiskajās konstrukcijās (saglabāšana = process), Atbilstīgums – līdzīgs citiem  jau esošiem terminiem atbilstošajā nozarē, Valodiskā ekonomija – īss, viegli izrunājums, Taktiskums – žargona nelietošana (naudas atmazgāšana), Atvasināmība – iespējas atvasināt citus vārdus, tāpēc slikti termini ar vairāk nekā 1 vārdu, Valodiskā pareizība – atbilstība valodā pieņemtajiem vārdu darināšanas likumiem (pildāmspalva), Ekspesīvā neitralitāte – politkorektums, lai neapvaino kādu minoritāti (kropluma apkarošanas komisija), jāuzmanās lai neiznāk “pārāk smuks” vārds (laimētava, publiskais nams), Dzimtās valodas vārds – lietojot dzimtās valodas vārdu lielāks risks pavilkt līdz nepareizas nozīmes un asociācijas, Laiks – jātrāpa īstajā laikā; ja nokavēts, tad vairs nekā.

Vēsturiskās problēmas. Latvijā vairākkārt mainījusies dominējošā valoda, no kuras tiek importēti jaunie termini. Vācu, krievu, atkal vācu, vēlreiz krievu un tagad angļu.  Līdz ar to terminloģijas materiāli  ir sadrumstaloti un laika gaitā ir veikti vairāki reformēšanas mēģinājumi. Vārdu sakot liela miskaste. Grūtības veidot atbilstību starp veciem krievu izcelsmes terminiem un angļu valodas terminiem.

Terminoloģijas attīstība. Jauni termini izplatās caur zinātniskiem rakstiem, caur izglītību, caur normatīvajiem aktiem, terminologu darbs. Lai būtu reāla ilgtermiņa ietekme, terminologam visu mūžu jāattīsta un jāuztur terminu sistēma. Šāds terminologs parasti ir nozares speciālists, kas to dara pats sev un saviem kolēģiem

Bet tulkotāja realitāte ir tāda ka bieži vien ir vajadzīgs ātrs risinājums vienam izolētam terminam un tulkotājs nav speciālists un nav zināms konteksts

Terminu saskaņošana. Apstiprināšana nav pašmērķis. Terminiem jābūt publiski pieejamiem. Publiskošanas problēmas. Valsts valodas likuma 22. pants. Kopējas terminu datubāzes neesamība.

{%  mind dump end %}

VVK, izrādās, ir pieejama V. Skujiņa grāmata “Latviešu terminoloģijas izstrādes principi”.

Jau kādu laiku sekoju līdzi programmēšanas jautājumu lapas stackoverflow.com attīstībai. Tagad džeki izdomājuši diezgan orģinālu lietu – bezmaksas reklāmas laukumu atvērtā pirmkoda projektiem. Dodamies un nobalsojam (nepieciešama reģistrēšanās) par savu iecienīto projektu. Bet varbūt kādam ir ko ieteikt no Latvijas projektiem?

Vārdenei dažas jaunas izmaiņas:

• Terminiem un tulkojumiem tiek pieglabāts autors.
• Iespējams atzīmēt terminam savu mīļāko vārdu. Pagaidām tikai personīgai lietošanai. Vēlāk varbūt tas pārvētīsies balsošanā, bet pagaidām tikai privātas zvaigznītes.
• Pieliktas “smakas” nekvalitatīvu datu atrašanai.

Smakas

Smakas ir dažādas aizdomīgas pazīmes, kas liecina par problēmām terminu datubāzē. Šobrīd ir realizētas 3 smakas:

• Termini ar precīzi vienādiem aprakstiem. Pamatā tie ir no LZA TK importētie termini.
• Termini, kuriem vienā valodā ir 4 vai vairāk vienādi tulkojumi. Tas nozīmē ka termini ir ļoti līdzīgi un visdrīzāk ir apvienojami.
• Termini, kuriem ir 4 vai vairāk tulkojumi vienā valodā, kas atzīmēti kā izmantoti kādā projektā. Tas nozīmē ka termins ir pārāk izplūdis un būtu jāsadala vairākās nozīmēs.

Pašreizējais smaku izskats ir ļoti primitīvs. Labprāt gaidu kādu uzņemties uztaisīt labāku izskatu. Kam ir interese, dodiet ziņu.

Tālākie plāni

Joprojām sarakstā stāv izmaiņu žurnāls. Bet tam ir salasījušās daudzas prasības un tas arvien tiek atlikts. Doma ir paveikt šo:

• Terminam darbību vēstures skats.
• Pirmajā lapā karstāko terminu skats.
• Vāāāārbūt arī undo delete sanāks.

Ir formalizējies viens jauns mērķis, regulārs imports no esošajām valsts terminu datubāzēm: TK un VVC. Jārunā ar viņiem cik tas ir izdarāms.

Update:
Gluki ir salaboti, anonimie lietotaji vairs nedabon kludas.

Tātad īsos vārdos Google wave ir pilnvērtīgs e-pasts 2.0.

Google ir izveidojusi atvērtu protokolu, openource servera un web klienta realizāciju un desktop klienta realizāciju, tiesa tikai komandrindas ;P. Protokols ir balstīts uz XMPP un praksē nozīmē ka visas ‘vēstules’ galabājas uz servera, līzīgi kā IMAP.

Šis tas paliek tāds pats kā vecajam e-pastam:

• Daudzi neatkarīgi pasta serveri, pasta klienti
• Spams – tas laikam nekur nepazudīs

Galvenie ieguvumi salīdzinot ar veco pastu:

• Ieviests sarunas, jeb ‘viļņa’ jēdziens, kas nozīmē ka katra diskusija tiek automātiski uzturēta kā viena vienība.
• Vēsture, jeb versiju kontrole.
• Paralēli var rakstīt vairāki lietotāji, visi saņem izmaiņas reālā laikā.
• Viegli integrējams ar dažādiem robotiem, web lapām, sīkrīkiem un citiem servisiem.
• Piekļuves kontrole – iespējams detalizēti kontrolēt kas redz kādas sarunas daļas.

Šobrīd viss ir technology preview stadijā. Vēl pat protokols nav nofinalizēts. Reāli var tikai spēlēties ar testa sistēmām un domāt trakas idejas kur vēl šito varētu pielietot. Bet tas neliedz eošo preview lietot ikdienas e-pastam.

Tālākai izglītībai: Goggle video, Wikipedia raksts, robotu sarakts, sīkrīku saraksts.

Protokols

Google wave definē divus protokolus – servera-klienta un servera-servera protokolu.

Servera-klienta protokols nodrošina visas normālās pasta darbības kā arī reālā laikā ziņo par izmaiņām lietotāja ‘atvērtajās’ sarunās. Šis protokols savā būtībā ir ļoti vienkāršs. Arī sarunas satura formāts nav diezko sarežģīts.

Servera-servera protokols tiek lietots ‘viļņu’ sinhronizēšanai starp serveriem, ja sarunā piedalās lietotāji no dažādiem serveriem. Idejiski katrai sarunai ir savs galvenais serveris un iestaistītie serveri strādā līdzīgi kā starpniekserveri, lietotāja vārdā nosūtot izmaiņas un saņemot citu lietotāju izmaiņas. Šī projekta sastāvdaļa vēl nav īsti palaista darbībā.

Lai gan Google ir paturējusi klasisko adrešu formātu: lielsSiers@provaideris.lv, wave konti nav savietojami ar vecajām e-pasta sistēmām. Ir jau daži mēģinājumi uzrakstīt savietojamības adapterus, bet izskatās ka sistēmas ir pārāk atšķirīgas, lai tas labi strādātu.

API

Kā teicu, protokoli vēl nav finalizēti un šobrīd tieši nav izmanotjami. Toties Google ir publicējusi vairākas bibliotēkas darbam ar Wave sistēmām.

• Sīkrīku API – javascript bibliotēka sarunās ievietojamiem interaktīviem sīkrīkiem.
• Iegulšanas API – javascript bibliotēka sarunu iegulšanai citās web lapās.
• Robotu API – Python un Java bibliotēkas robotu rakstīšanai.

Sīkrīki ir javscript programmiņas, kas var attēlot datus speciālā veidā. Piemēram, kartes, sintakses izcelšana, utt.

Iegulšana ļauj ievietot sarunu savā web lapā, ar visām iespējām lapas apmeklētājiem piedalīties sarunā. Šī lieta gan vēl ir agrīnā izstrādes procesā.

Robotu ideja ir līdzīga kā IRC botiem – sarunai pievieno robotu un tas klausās un spēj arī izdarīt izmaiņas, piemēram, labot pareizrakstības kļūdas.Principā ar robotu bibliotēkām varētu uzrakstīt neakarīgu Wave klientu. Šobrīd gan to nevar veikt, jo Googles serveris pieņem tikai robotus, kas darbojas iekš Google App Engine.

PS:

- Jā, ielūgumi man vēl ir.

- Nē man ar Google nekāda tieša sakara nav.

Sveiciens!

Lēnām un klusiņām ir pienācis laiks, kad beidzas tulkojumu iesniegšana OpenOffice.org jaunajai 3.2 versijai. Pa šo laiku Rūdolfs Mazurs ir pamatīgi pastrādājis un latviešu tulkojumus uzlabojis. Tagad ir sācies testēšanas periods un sabūvētas testēšanas instalācijas.

Pašu OpenOffice 3.2 var paņemt šeit: http://download.openoffice.org/next/other.html, izvēloties 320_m6 variantu.

Lokalizācijas pakas ir šeit: http://ooo.services.openoffice.org/pub/OpenOffice.org/cws/upload/localization/localization37fix/ , izvēloties 3.2.0 variantu.

Par problēmām ziņot komentāros vai labāk šeitan: http://bugs.launchpad.net/localization-lv/+filebug. Koncentrējamies uz nekonsekventu, kļūdainu terminoloģiju. Lietoto terminu saraksts atrodams šeit. Pamata fokuss šobrīd ir uz Writer, otrajā vietā ir Calc. Pārējās programmas ir kautkādā starpstāvoklī, kļūdas tajās lūdzu neiesūtīt.

Nākotnes plāni

Interesantais jautājums, protams, ir kad būs pieejams OpenOffice latviešu valodā lietošanai ikdienā. Atbilde ir ka noteikti ne šajā versijā. Šobrīd ir iztulkoti 63% no visas saskarnes. Pat ja mums šobrīd ļautu, diez vai tā būtu laba doma laist tautās tulkojumu, kam katra trešā virkne ir angliski. Praksē, protams tik slikti nav, Writer ir pāri pa 95% latvisks.

Mūsu tiešais mērķis ir sagatavot maksimāli labu tulkojumu uz Ubuntu Lucid Lynx iznākšanu nākamā gada aprīlī, kas saturēs OpenOffice 3.2.1.

Piezīmes instalējot uz Windows

Uz windows ir interesanta ķibele – valodas pakas instalators sagaida ka OpenOffice atrasīsies iekš “C:/Program Files/OpenOffice.org 3″ bet tas tiek instalēts mapē “OOO-dev 3″.

Lai piespiestu valodas pakas instalatoru strādāt, jāpārsauc OpenOffice un pēc jāatsauc atpakaļ. Uzmanieties, jo “OpenOffice.org 3″ mapē var jau atrasties vecā 3.1 instalācija. Tāpēc pilnā darbību ķēdītē vispirms tā ir jāpārsauc prom uz kautko citu.

Visbeidzot jāpalaiž kāda Openoffice programma, jāatver konfigurācijā sadaļa ‘Valodas iestatījumi’ un ‘Lietotāja saskarne’ jāpārslēdz uz Latvian.

Sveiciens!

Klusītēm uz uzlikta jauna vārdenes vārdnīcas versija. Izmaiņu šoreiz ir daudz, tāpēc pastāstīšu detalizētāk.

Uzlabojums ātrdarbībā.

Django DAO slānis nav nekāda pirmā formula. Katra navigācija no objekta uz objektu ir jauns SQL pieprasījums.

Līdz šim nebiju daudz domājis par ātrdarbību, rezultātā meklēšanas rezultātu parādīšana ar 100 ierakstiem prasīja gandrīz 2000 pieprasījumus un kādas 5 sekundes.

Vispirms mēģināju optimizēt “uz aklo”, kas, protams, ne pie kā laba nenoveda, darbība pat palika nedaudz lēnāka.  Pēc neielas meklēšanas tika atrasts django darbības analīzes rīks: django-debug-toolbar. Tas parāda visus lapas tapšanā izsauktos SQL pieprasījumus un to izcelsmes vietas un vēl daudz ko citu.

Optimizēšanas rezultātā 2000 pieprasījumus izdevās samazināt uz 200 un tagad viss strādā reizes 5 ātrāk .

Meklēšanas rezultātu skats

Meklēšanas rezultātu skats ir pilnībā pārbūvēts. Rezultāti tiek grupēti pa valodām un ir pieejami divi dažādi skati: terminu skats un vārdnīcas skats.

Terminu skats ir orientēts lokalizētājiem – tas parāda izvērtstus terminu aprakstus. Domāts lai viegli noteiktu kura vārda nozīme būtu visatbilstošākā. Ja atrasti vairāki vārdi ar vienu nozīmi, tie parādīsies kā viens rezultāts, tādējādi katru terminu rādot tieši vienu reizi.

Vārdnīcas skats ir pietuvināts tam, kāds ieraugāms tradicionālās vārdnīcās. Tas ir kompaktāks un fokusēts uz vārdiem, nevis nozīmēm.

Birku skats

Sākts darbs pie birku skata pārstrādes. Tagad tam ir parādījies reāls mērķis. Birkas skats ir turpinājums vārdenē esošajam terminu tematiskajiem apskatam. Birkas skats ir tāds kā tematiskais špikeris. Kā piemēru variet apskatīt Datordokumentu birku.

Komentāri

Ir realizēta komentāru izstūtīšana pa e-pastu. Tas strādā tā – ja komentējot neesat izņēmis ķeksi pie “Saņemt komentārus uz e-pastu”, tad nākamie komentāri tiks izsūtīti uz reģistrējoties norādīto e-pasta adresi. Virs komentāriem tiek parādīta klišķināma vēstules ikoniņa, kura ir  krāsaina vai pelēka atbilstoši indicējot vai tiks nosītīti komentāru e-pasti uz jūsu kontu.

Potenciāli varētu sūtīt komentārus arī uz lokalizēšanas mailinglisti, ja kādam ir konkrēta ideja uz kurieni ir vērts sūtīt, dodiet ziņu.

Notiek centieni piedarbināt markdown sintaksi vienkāršai teksta izcelšanai. Bet kautkas īsti nestrādā ar deployment serveri .

Lietojamība

Lietojamības uzlabojumi tiek veikti visu laiku. Galvenais fokuss gan tiek moderatoru saskarnei. Pēc vairākiem negadījumiem ar nejaušu terminu apvienošanu vai izdzēšanu, atbilstošās pogas padarītas vieglāk izšķiramas un grūtāk nejauši aktivizējamas.

Nākotnes plāni

Šobrīd nākamais punkts manā plānā ir darbību vēstures uzkrāšana un no tās izrietošās iespējas – “karsto” terminu parādīšana pirmajā lapā, vēsture terminam, utt. Varbūt arī darbību atsaukšanas iespējas.

Otra interesanta lieta ir lietotāju reputācijas ieviešana un atbilstoša rediģēšanas iespēju aktivizēšana balstoties uz reputāciju. Skatoties, kā das strādā stackoverflow.com, domāju, tas būtu vērtīgs ieguvums. Laba realizācija gan prasa daudz resursu, tāpēc pagaidām tas stāv rindas galā.

Tā lūk. Gaidīšu komentārus, ieteikumus.

Grr, dusmīgs dusmīgs dusmīgs. Tātad mēs, pilsoņi maksājam mega naudu lai mums būtu pieejami izslavētie e-pakalpojumi.

Tā nu devos uz latvija.lv reģistrēt bērna dzīvesvietu. Autorizējos caur Swedbanku un reģistrējos ē-pakalpojumiem tiktāl viss labi. Pakalpojumu sarakstā adradu pareizo pakalpojumu, izlasīju lietošanas instrukciju un uz priekšu.

Interfeiss ir tāds vidēji padumjš, bet pieciešams. Ja vien tas vēl strādātu.

Pirmais WTF – tiek paprasīta kontaktinformācija – tālrunis un e-pasts. Bet tos es jau tikko esu paguvis norādīt reģistrējoties.

Otrais WTF – tiek prasīta sastādīšanas vieta. Instrukcijā teikts ka jāraksta administratīvā teritorija, kurā pašlaik atrodos LOKATĪVĀ. Cmon. Un pietam pliks teksta lauks. Varēja takš komboboksi ielikt! Un ja nu es atrodos kuģī uz Indiju?

Nākamajā ekrānā beidzot tiku pie deklarēšanās sāls.

Bet te arī beidzās mani prieki, jo lai kā izmēģinātos tikt tālāk, tika mesti ārā daudz un dažādi paziņojumi par kļūdu sistēmā. ARrr.

Lādu brīdi izmocījos līdz pamanīju šo mazītiņo rindiņu pie pakalpojuma lietošanas noteikumiem (izcēlums mans):

Nu tiešām neuzkrītošāk jau nevarēja uztaisīt.

Bet štrunts par saskarni,  padomājiet par datu integritāti.

Normāli būtu, ja jau pakalpojums nav pieejams, tad nav pieejams, nevis kā šobrīd iespējams brīvi klejot pa pieteikuma formām un ik uz brīdi atrauties ar kļūdas paziņojumu. Tā takš var reāli izčakarēt kauto.

Man uzreiz prātā scenārijs, ka kāds admins kautko ņemās, labo. Bet es te ņemos deklarēt savu dzīves vietu. Kautkas līdz pusei nostrādā un paliek dzīves vieta pusdeklarēta un es – ar nelegālu dzīves vietas deklarāciju. Nemez nemēģināšu iedomāties kas var notikt ja veic kādu atbildīgāku darbību.

Par laimi pie e-pakalpojumiem šobrīd neko nopietnāku par dzīvesvietas deklarēšanu veikt nevar. Pārējie “pakalpojumi” ir dažādu izziņu saņemšana un dokumentu dublikātu pasūtīšana – pilns pakalpojumu saraksts.

Te nu ir mūsu e-Latvija pēc četriem attīstības gadiem (projektu palaida darbībā 2006 gadā).

Update:

Šodien par spīti brīdinošajam uzrakstam:

Tehnisku iemeslu dēļ pagaidām nav iespējams deklarēties laika posmā no plkst. 2:30 līdz 4:00!

Pulkst. 16:05 izdevās pakalpojumu tomēr izmantot.  Izlīkumojot cauri briesmīgajam interfeisam rezultātā tika paziņots, ka viss nodarīts. Kā arī, iepriekš brīdināts, zināju kurā brīdī jāspiež dīvainās vietās, lai varētu deklarāciju arī izdrukāt.

LATA konferencē pavīdēja jautājums par to kā iet ar KDE tulkošanu, mēģināšu nedaudz rezumēt stāvokli.

Šobrīd 4.3 versijā ir iztulkoti 61%. Praktiski tas nozīmē ka visas galvenās programmas ir pilnībā iztulkotas un retāk lietotās programmas ir mazāk tulkotas.

Aktīvā tulkošanas darbība jau ir pārcelta uz 4.4 atzaru. Tajā gan steigties vēl nevajadzētu, jo virkņu iesaldēšana plānota tikai 25. novembrī. Tad arī varēs tā pa riktīgam ķerties pie darba.

Kā parasti pirms tulkošanas lūdzu izlasīt Lokalizēšanas rokasgrāmatu. Kur ņemt failus un kā iesniegt tulkojumus lasiet KDE lokalizēšanas lapā. Bet vislabāk pieteikties man vai Pēterim un kādu ceturdienas vakaru atnākt uz Linux centru un tur iepazīties ar darba gaitu klātienē.