Par e-biblioteka.lv 2009. 4. 2. Novembris
Posted by extropy in Uncategorized.Tags: autortiesības, beztēma, Bibliotēka, politika
2 comments
Citur tik daudz safleimots, ka komentēt nav jēgas. Tad nu apkopošu šeit savus novērojumus.
Šamie ir pierģistrēti kā bibliotēka, kas dot pielaidīgāku autortiesību likuma interpretāciju. Interesanti ka bibliotēku likumā privātas bibliotēkas ir paredzētas jau vismaz kopš 2006 gada. Diez kā viņiem ies ar akreditāciju. Vispār ir vesela kaudze ar MK noteikumiem, kas regulē bibliotēku darbu. Interesanti kā viņi tiem visiem izlēkās līdz.
Lielākais viņu ieguldījums laikam ir pasaku un citu grāmatu ierunāšana latviešu valodā ( pasakas.net ). Bet par to arī jau manīju ķengājošu raksteli Sestdienā no kādas autores bez kuras saskaņošanas viņas literārais darbs ierunāts un tiek izplatīs.
Visvairāk šis projekts ož no finansiālās puses:
- minētās 800K “investīcijas” ir bezmērīgā summa, lai palaistu projektu ar 5000 tekstiem, un 1000 audio ierakstiem, par bildēm un video nemaz nerunāsim.
- abonēšanas maksa 5 LVL gadā nav reāls skaitlis šādu investīciju atpelnīšanai. Pieņemot ka uzrodas 500K abonomenti (ap 50% Latvijas Interneta lietotāju), gadā sanāk salasīt 2.5 miljonus. Mīnus PVN un citas štelles… Projekts, kas atpelna sevi pāri pa 400 gados? No way.
Staigājot riņķī pa pieticīgo darbu sarakstu nereti tika sastapts teksts “Šis darbs pašlaik nav pieejams publiskai apskatei”, kas mani diezgan sarūgtināja. Kā tad tā?
Pats, kā jau visi, autorizēties mēģinājis neesmu. Domājams šī mega autorizācijas sistēma atbaidīs 79% no potenciālajiem klientiem. Žēl gan, bet legāli palasīt grāmatu sanāk 3x cimperlīgāk nekā atrast Pirātu Līcī vai DC++.
Kā redziet mana kopējā attieksme nav diezko pozitīva. Mans verdikts – pagadīsim 2 mēnešus un tad paskatīsimies kas ir noticis ar pieejamo tekstu skaitu. Ja vien līdz tam viņus nebūs apēduši dusmīgi autortiesību aizstāvju pūļi.
Edit: Pamanījos sajaukt 800 tūkstošus ar 800 milj. Labots
Kā Internets gandrīz apstājās 2009. 4. 22. Februāris
Posted by extropy in Uncategorized.Tags: beztēma, gļuks, internnets
4 comments
16. februārī uz apmēram stundu Internets gandrīz apstājās. Neliels atstāstījums kā tad īsti tas notika.
Latvijā ir tāds uzņēmums MikroTik, kas ražo maršrutētājus un citu tīkla aparatūru. Čehu provaideris SuproNet savukārt domā ka MirkoTik maršrutētāji ir gana labi, lai ar tiem darbinātu savu Interneta infrastruktūru. Bet izrādās uz MirkoTik maršutētājiem ir ne tikai nestandarta BGP protokola realizācija, bet strādājošais softs nedaudz slinko ar komandu parametru validēšanu.
Tā nu nosūtot komandu bgp-prepend 47868 47868 47868 47868, skaitlis 47868 maršrutēšanas tabulā tika pievienots nevis 4, bet gan 252 reizes un rezultātā Internetā tika izziņots jauns 252 ierakstus garš starpprovaideru maršruts. Jāpiebilst ka normāli starpprovaideru maršruti ir apmēram 4 ierakstus gari. Maršutētāji padzirdot šo jauno maršutu, kā parasti centīgi sāka to izplatīt viens otram, pa ceļam piekabinot šim maršrutam klāt arī sava provaidera ID.
Šie ziņojumi apmēram 8 minūšu laikā izplatījās pa visiem pasaules maršrutētājiem. Un tajā brīdī, kad tie sasniedza kritisko 255 ierakstu atzīmi, jau bija nokļuvuši gandrīz visās pasaules daļās, kur sadalīja visus maršrutētājus divās nometnēs:
- tie, kas saprata ka tik garš maršruts ir bezjēdzīgs un mierīgi ignorēja to
- tie, kas nebija testēti šim gadījumam un atteicās runāt ar maršrutētājiem, kas sūtīja šo paziņojumu, nepieņemot arī parasto trafiku, vai vienkārši apkārās
Nelaimīgā kārtā pie otrās kategorijas piederēja arī Cisco maršrutētāji, kuru kā zināms pasaulē ir diezgan daudz.
Izrādās, ka šādi pārāk gari maršruti Internetā nejašības dēļ tiek uzģenerēti diezgan bieži, bet šoreiz izdevās trāpīt pareizo garumu – tādu, lai tas vēl būtu derīgs – zem 255, bet izplatoties pagūtu uzaugt līdz kritiskajam 255.
