extropy teksti

Lekcija par terminoloģiju 2009. g. 19. Decembris

Pēc MarisN ieteikuma aizbridu uz šo lekciju. Uzstājās Valsts Valodas centra direktors Māris Baltiņš.  Lekcija bija apbrīnojami pēc būtības. Tika skaidri un precīzi izklāstīti terminologa darba mērķi un pamatprincipi. Ik pa brīdim stāstījums tika papildināts ar spilgtiem piemēriem no lektora pieredzes. Lai gan lekcijas tēma bija pasniegta normatīvo aktu veidošanas un tulkošanas kontekstā, tas maz ietekmēja stāstītā uztveramību. Diemžēl neizdevās iegūt rādītos slaidus, labprāt padalītos tajos.

Kopumā  priecē ka jaunā Vārdenes terminu datubāze ir izveidojusies diezgan atbilstoši akadēmiskajam priekšskatam par terminoloģiju.

Īsumā par saturu

Tākā kārtīga studenta ieradumu vienmēr nēsāt līdzi piezīmju burtnīcu esmu atmetis un piezīmes neizdarīju, visu saturu atstāstīt necentīšos. Galvenās lietas, kas aizķērušās prātā.

{% mind dump %}

Tika daudz runāts par konkrēto objektu, abstratko jēdzienu un tam piekārtoto nosaukumu (terminu) . Tika izdalītas vairākas iesaistītās profesijas – tulkotāji, terminologi un nozares profesionāļi.

Kas ir termins? Termins ir īpašā fukcijā lietots vārds. Terminiem ir konkrēta sfēra, savādāk tie ir vispārlietojamie vārdi. Termins parasti ir lietvārds un nekad netiek lietots pārnestā nozīmē. Tika uzsvērta terminu hierarhiska klasifikācija, pie tam viens un tas pats vārds citā nozarē var izteikt citu lietu un būt citā klasifikācijā.

Jēdziena apraksts? Jēdzienam nepieciešams terminologa aprasksts, neder encikopēdisks vai vārdnīcas apraksts.

Prasības labiem terminiem? ISO-704, Caurredzamība – rodas pareizas asociācijas pirmoreiz ieraugot, Sistēmisms – iederas valodas tipiskajās konstrukcijās (saglabāšana = process), Atbilstīgums – līdzīgs citiem  jau esošiem terminiem atbilstošajā nozarē, Valodiskā ekonomija – īss, viegli izrunājums, Taktiskums – žargona nelietošana (naudas atmazgāšana), Atvasināmība – iespējas atvasināt citus vārdus, tāpēc slikti termini ar vairāk nekā 1 vārdu, Valodiskā pareizība – atbilstība valodā pieņemtajiem vārdu darināšanas likumiem (pildāmspalva), Ekspesīvā neitralitāte – politkorektums, lai neapvaino kādu minoritāti (kropluma apkarošanas komisija), jāuzmanās lai neiznāk “pārāk smuks” vārds (laimētava, publiskais nams), Dzimtās valodas vārds – lietojot dzimtās valodas vārdu lielāks risks pavilkt līdz nepareizas nozīmes un asociācijas, Laiks – jātrāpa īstajā laikā; ja nokavēts, tad vairs nekā.

Vēsturiskās problēmas. Latvijā vairākkārt mainījusies dominējošā valoda, no kuras tiek importēti jaunie termini. Vācu, krievu, atkal vācu, vēlreiz krievu un tagad angļu.  Līdz ar to terminloģijas materiāli  ir sadrumstaloti un laika gaitā ir veikti vairāki reformēšanas mēģinājumi. Vārdu sakot liela miskaste. Grūtības veidot atbilstību starp veciem krievu izcelsmes terminiem un angļu valodas terminiem.

Terminoloģijas attīstība. Jauni termini izplatās caur zinātniskiem rakstiem, caur izglītību, caur normatīvajiem aktiem, terminologu darbs. Lai būtu reāla ilgtermiņa ietekme, terminologam visu mūžu jāattīsta un jāuztur terminu sistēma. Šāds terminologs parasti ir nozares speciālists, kas to dara pats sev un saviem kolēģiem

Bet tulkotāja realitāte ir tāda ka bieži vien ir vajadzīgs ātrs risinājums vienam izolētam terminam un tulkotājs nav speciālists un nav zināms konteksts

Terminu saskaņošana. Apstiprināšana nav pašmērķis. Terminiem jābūt publiski pieejamiem. Publiskošanas problēmas. Valsts valodas likuma 22. pants. Kopējas terminu datubāzes neesamība.

{%  mind dump end %}

VVK, izrādās, ir pieejama V. Skujiņa grāmata “Latviešu terminoloģijas izstrādes principi”.